Diagnozi “krūts vēzis” Latvijā ik gadu uzzina aptuveni 1200 sieviešu*. Gan pasaulē, gan Latvijā saslimstība palielinās un vairāk slimo gados jaunas sievietes. No1990. līdz 2019. gadam pasaulē teju par 80% palielinājies to cilvēku skaits, kam diagnosticēts tā sauktais agrīnais vēzis, un tieši krūts vēzis veidoja gan lielāko gadījumu skaitu, gan mirušo skaitu citu vēžu vidū cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem. Kurš saslims, kurš nē, pateikt nav pat viszinošāko ārstu spēkos. Labā ziņa – krūts vēzi modernā medicīna spēj ārstēt ļoti sekmīgi, gluži kā hronisku slimību, ar kuru var dzīvot gadiem. Ja vien slimību atklāj un sāk ārstēt laikus. Tāpēc oktobrī, kas pasaulē un arī Latvijā ik gadu aizrit krūts veselības zīmē, kliedējam mītus par šo ļaundabīgo audzēju un atgādinām, cik būtiski ir regulāri veikt krūšu veselības pārbaudes.
Mīti par krūts vēzi, kas jākliedē**
Mīts: Manā ģimenes vēsturē nav krūts vēža, tāpēc man nav jābaidās, ka varu saslimt
Patiesībā. Lielākajai daļai pacientu, kam diagnosticēts krūts vēzis, iepriekš šī slimība ģimenē nav atklāta. Iedzimts krūts vēzis ir tikai 5–10% no kopējā skaita, vairumā gadījumu šis vēzis rodas vides un dzīvesveida faktoru ietekmē. Dzimums un novecošana izceļami kā galvenie krūts vēža riska faktori. Laikam ejot, veselajās krūts šūnās var attīstīties mutācijas, paverot ceļu vēzim. Tomēr, ja ziniet par krūts vēža gadījumiem savā ģimenē, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Mīts: krūts vēzis skar tikai pusmūža vai vecāka gadagājuma sievietes
Patiesībā. Lai gan lielākā daļa krūts vēža gadījumu tiek atklāti pusmūža vai vecāka gadagājuma sievietēm, ar krūts vēzi var saslimt jebkurā vecumā. Piemēram, ASV aptuveni 9% no jaunatklātajiem krūts vēža gadījumiem ir sievietēm, kas jaunākas par 45 gadiem. Tomēr krūts vēža attīstības risks palielinās līdz ar vecumu. Ir svarīgi izprast krūts vēža riska faktorus, agrīnās pazīmes un simptomus, kā arī regulāri veikt mamogrāfiju un vizītes pie ārsta. Neatkarīgi no jūsu vecuma vai riska faktoriem, ir svarīgi veikt regulāras krūšu veselības pārbaudes.
Mīts: Rentgena starojums var izraisīt krūts vēzi vai to izplatīt
Patiesībā. Mamogrāfija, kas ir agrīna, efektīva krūts vēža noteikšanas metode, ir ļoti svarīga. Procesa laikā pielietotā maigā krūts saspiešana neizraisa un neizplata vēzi; patiesībā stingrāka saspiešana nodrošina skaidrākus attēlus. Radiācijas iedarbība mamogrāfijas laikā ir ārkārtīgi zema, kas rada minimālu risku.
Mīts: Sāpes krūtīs ir krūts vēža pazīme
Patiesībā. Sāpes krūtīs parasti nav krūts vēža pazīme. Tiesa gan, dažos gadījumos sievietes, kurām jau ir diagnosticēts krūts vēzis, norāda uz tām. Saskaņā ar Amerikas vēža biedrības datiem, visizplatītākais krūts vēža simptoms ir krūšu veidojums, kas parasti nav sāpīgs. Citi iespējamie krūts vēža simptomi var būt pietūkums, izmaiņas krūšu galos vai ādā, izdalījumi no krūtīm, limfmezglu pietūkums un dažkārt arī sāpes krūtīs vai krūšu galos. Svarīgi atcerēties, ka daudzi no šiem simptomiem var liecināt arī par labdabīgām, ar vēzi nesaistītām problēmām. Tomēr, ja jums ir atkārtotas sāpes krūtīs, konsultējieties ar savu ārstu par iespējamiem cēloņiem un risinājumiem.
Mīts: Krūts vēzis biežāk ir sastopams sievietēm ar lielām krūtīm
Patiesībā. Nav atklāta saikne starp krūšu izmēru un vēža risku, lai gan dažkārt lielākas krūtis var būt grūtāk pārbaudīt. No otras puses, aptaukošanās un krūšu blīvums var palielināt krūts vēža risku. Arī ģimenes vēsture un dzīvesveida faktori var ietekmēt krūts vēža iespējamību. Sievietes ar lielākām krūtīm biežāk ziņo par sāpēm mugurā, taču tas nav krūts vēža riska faktors. Neatkarīgi no jūsu krūšu izmēra ir svarīgi regulāri veikt skrīningu, pārbaudes un mammogrāfiju. Veselīga svara saglabāšana un regulāras fiziskās aktivitātes var veicināt vispārējo veselību, vienlaikus samazinot krūts vēža riska faktorus.
Mīts: Krūšu traumas var izraisīt krūts vēzi
Patiesībā. Krūšu ievainojumi, neatkarīgi, kā tie gūti, neizraisa vēzi. Tie var izraisīt sāpes, zilumus vai asiņošanu. Lai gan retos gadījumos krūts vēža diagnoze var sakrist ar ievainojumu, pati trauma nav vēža cēlonis. Noteikti informējiet savu ārstu par jebkādiem ievainojumiem vai neparastām izmaiņām krūtīs, lai veiktu precīzu diagnostiku.
Mīts: Krūšturi ar stieplītēm var izraisīt krūts vēzi
Patiesībā. Krūšturu nēsāšana, ieskaitot modeļus ar stieplītēm, neveicina vēzi. Pieņēmumam, ka šādi krūšturi kavē limfas šķidruma plūsmu, trūkst zinātniska pamatojuma. Svarīgi ir atrast labi piegulošu krūšturi, kas atbilst jūsu komforta vēlmēm.
Mīts: Krūts vēzis skar tikai sievietes, nevis vīriešus
Patiesībā. Daudzi nezina, ka arī vīriešiem pastāv neliels krūts vēža attīstības risks. Tāpēc arī vīriešiem ir svarīgi sekot krūšu veselībai un nekavējoties ziņot savam ārstam, ja krūtīs novērotas kādas izmaiņas. Vīriešu informētība mēdz būt zemāka, kā rezultātā bieži tiek aizkavēta ārstēšana un ir paaugstināts mirstības līmenis.
Mīts: Pretsviedru līdzekļi un dezodoranti izraisa krūts vēzi
Patiesībā. Pētnieki nav atraduši pārliecinošus pierādījumus, kas saista padušu pretsviedru līdzekļu vai dezodorantu lietošanu ar krūts vēža rašanos.
Svarīgākais – agrīna diagnostika
Pasaulē un arī Latvijā ar krūts vēzi visbiežāk saslimst sievietes vecumā virs 50 gadiem. Agrīnās slimības stadijās, krūts vēzi var veiksmīgi izārstēt, tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri veikt krūts vēža skrīningu, atgādina Slimību profilakses un kontroles centrs.
Latvijā sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta vai nav saņemta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski.
*Vairāk par krūts vēža skrīningu uzzini šeit: Vēža skrīnings | Slimību profilakses un kontroles centrs (spkc.gov.lv)
Līdztekus profilaksei ikvienam būtu vērts padomāt arī par finansiālu drošības spilvenu gadījumā, ja dzīves laikā tomēr gadās saslimt ar kādu onkoloģisku slimību. Pasaulē un Eiropā jau daudzus gadus atbalstu vēža gadījumā sniedz apdrošinātāji. Ērti pieejamu, pilnībā digitālu onkoloģisko slimību apdrošināšanu Latvijā piedāvā apdrošināšanas sabiedrība "Compensa Life" vietnē Oncodrop.lv Veicot salīdzinoši nelielu ikmēneša apdrošināšanas maksājumu, vēža gadījumā tiks nodrošināta finansiāla palīdzība tūlītējai slimības ārstēšanai, ikdienas tēriņu segšanai u.c. vajadzībām.
**Avots: A breast injury can cause breast cancer, myth? (nationalbreastcancer.org)