Maijā pirms vasaras sauļošanās sezonas sākuma ikvienam ir svarīgi atsvaidzināt zināšanas par ādas ļaundabīgo audzēju riskiem un uzzināt, kā sevi no šīm slimībām pareizi pasargāt. Kā to darīt – skaidro ārsts dermatologs Raimonds Karls, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” vadītājs.

SVARĪGI 

Ādas vēzis, tostarp arī īpaši bīstamā melanoma, var veidoties, ja:

• Tev bijusi bieža un intensīva saskarsme ar ultravioleto starojumu darbā, atpūtā vai solārijā;
• esi ar gaišu, vasarraibumainu un jutīgu ādu, rudiem vai gaišiem matiem, zilām vai gaišām acīm;
• Tev ir bijuši trīs vai vairāk saules apdegumi ar ādas pūslīšiem līdz 20 gadu vecumam;
• Tev ir liels skaits (>50) apjomīgu (>5 mm diametrā) dzimumzīmju. 

Ādas vēža risku paaugstina gan bieža un intensīva atrašanās saulē un intensīvs iedegums, gan reta pārsauļošanās, kas rada saules apdegumus. Šī pati likumsakarība attiecas arī uz aktīviem solāriju apmeklētājiem. 

Ja dodies saulē, lieto:

• saules aizsargkrēmu ar vismaz SPF 30 vai labāk SPF 50 aizsargfaktoru, kas sargā no UVA un UVB starojuma un apdeguma;
• saulesbrilles ar speciālo filtru lēcām, kas mazina ultravioletā (UV) starojuma caurlaidību;
• saules cepuri, kas pasargā no pārkaršanas galvu un no UV starojuma – seju, kaklu, ausis un acis;
• valkā sedzošu apģērbu;
• uzturies ēnā saules maksimumstundās no plkst. 10.00 līdz 16.00;
• veic regulāru dzimumzīmju pašpārbaudi.

Biedrības “Soli priekšā melanomai” izveidotāja un vadītāja Olga Valciņa informē, ka Ziemeļvalstu reģionā, neskatoties uz ierobežoto saulaino dienu skaitu, vasaras mēnešos ir intensīvi UV starojuma periodi, kas veicina lielāku melanomas gadījumu skaita pieaugumu. To vēl vairāk pastiprina gaišās ādas faktors un paaugstināta uzņēmība pret saules apdegumiem šo reģionu iedzīvotāju vidū. Par to liecina nesen veiktais Zviedrijas Karolinskas institūta pētījums.
"Augsto melanomas izplatību Zviedrijā un Dānijā pētnieki saista arī ar iedzīvotāju aktīvo ceļošanu uz silto zemju kūrortiem, kas arī Latvijā ir visai izplatīta. Precīzu Latvijas datu mums diemžēl vēža reģistra trūkuma dēļ nav, taču mūsu valstī vērojama šī pati tendence. Zinātnieki visā pasaulē turpina meklēt iemeslus un skaidrojumus šim fenomenam, bet, gaidot patiesās atbildes, mēs kā sabiedrība savas veselības vārdā varam izvairīties no zināmajiem un pierādītajiem melanomas un citu ādas audzēju riska faktoriem, no kuriem galvenais ir ultravioletais starojums," uzsver Valciņa.

SVARĪGI

Pamani jaunus un neparastus ādas veidojumus vai izmaiņas, atšķirības esošajās dzimumzīmēs un vērsies pie dermatologa nekavējoties, ja kāda dzimumzīme vai ādas jaunveidojums niez, sūrst, asiņo, mitro vai sāp.

Kā apmeklēt dermatologu?

Dermatologa konsultācija ar ģimenes ārsta nosūtījumu: pacienta līdzmaksājums (standarta maksa) – 4.20 EUR. Jārēķinās ar rindām.

Maksas konsultācija: sākot no 30 EUR (atkārtotās konsultācijas parasti maksā lētāk).

Zaļais koridors. Ja dermatologam radīsies aizdomas par ļaundabīga ādas audzēja iespējamību, Tev noteikti būs jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš neatliekami un bez maksas nosūtīs uz nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem (tiem jānotiek ne vēlāk kā 10 dienu laikā). Ja izmeklējumu rezultāti liecinās par nelabvēlīgu diagnozi, ģimenes ārsts pieteiks onkologa bezmaksas konsultāciju (arī tai jānotiek 10 dienu laikā).

Ārstu-dermatologu baltais saraksts: https://soliprieksamelanomai.lv/labs-dermatologs/arstu-baltais-saraksts/   

Informācija sagatavota sadarbībā ar biedrību “Soli priekšā melanomai” un “Dermatologi pret ādas vēzi”.